Dārzeņu čipsus var pagatavot, izmantojot dažādas metodes, un tas, vai tie ir fritēti, ir atkarīgs no konkrētās receptes vai ražošanas procesa. Šeit ir izplatītas dārzeņu čipsu pagatavošanas metodes:
Cepšana:Daudzas mājās gatavotas un nopērkamas dārzeņu čipsi tiek ceptas cepeškrāsnī. Cepšana ietver dārzeņu smalku sagriešanu, garšvielu pievienošanu un cepšanu, līdz tie kļūst kraukšķīgi. Šai metodei ir nepieciešams mazāk eļļas, salīdzinot ar cepšanu, un to bieži uzskata par veselīgāku alternatīvu.
Dziļā cepšana:Daži dārzeņu čipsi, īpaši komerciāli ražoti, ir fritēti. Cepšanā plānās šķēlītēs sagrieztus dārzeņus iegremdē karstā eļļā, līdz tie kļūst kraukšķīgi. Lai gan cepšana var radīt ļoti kraukšķīgu tekstūru, tajā ir arī vairāk eļļas un tā var būt mazāk veselīga nekā citas gatavošanas metodes.
Cepšana gaisā:Cepšana gaisā ir gatavošanas metode, kurā ēdiena pagatavošanai tiek izmantota karstā gaisa cirkulācija, nodrošinot kraukšķīgu tekstūru, kas ir līdzīga cepšanai, bet izmantojot ievērojami mazāk eļļas. Daži cilvēki dod priekšroku gaisā ceptiem dārzeņu čipsiem kā kompromisam starp tradicionālo cepšanu un cepšanu.
Mikroviļņu krāsns:Lai gan tas ir retāk sastopams, dažus dārzeņu čipsus var pagatavot, mikroviļņu krāsnī apstrādājot plānās šķēlēs sagrieztus dārzeņus. Šī metode parasti rada atšķirīgu tekstūru salīdzinājumā ar cepšanu vai cepšanu.
Dehidratācija:Dārzeņu čipsus var pagatavot arī dehidrējot dārzeņus. Dehidrētus dārzeņu čipsus pagatavo, no dārzeņiem noņemot mitrumu, tādējādi iegūstot kraukšķīgu tekstūru. Šī metode atšķiras no cepšanas vai cepšanas.
Izmantotā gatavošanas metode var būtiski ietekmēt dārzeņu čipsu uzturvērtību. Ceptiem vai gaisā ceptiem dārzeņu čipsiem parasti ir mazāk pievienoto tauku un kaloriju, salīdzinot ar fritētajām versijām. Turklāt čipsu uzturvērtības profils ir atkarīgs no izmantoto dārzeņu veida, šķēles biezuma un jebkādām garšvielām vai pārklājumiem, kas tiek lietoti gatavošanas procesā.
